2026. gada 15. jūlijā Mežāres Tautas namā aizvadīts projekta “Dzīvā atmiņa. Apzinātas un pieejamas novadpētniecības kolekcijas” atklāšanas pasākums – forums “Kultūras mantojuma nozīme vietējām kopienām un pašvaldībām”. Kuplais foruma dalībnieku – bibliotēku, muzeju, pašvaldību, akadēmiskās vides un vietējo kopienu pārstāvju no Jēkabpils un Madonas novada – skaits apliecināja, ka kultūras mantojuma saglabāšana sabiedrībā joprojām ir nozīmīga.
Pasākums kļuva ne tikai par svinīgu projekta sākumpunktu, bet arī par iedvesmojošu satikšanos. Ievadā izskanēja trīs no mežārietes Almas Vītoliņas (dz. 1902) Emilim Melngailim 1931.gadā teiktajām deju meldijām – Akenšpicis, Mazurka, Vecais valsis – Krustpils kultūras centra Sēļu tradicionālās mūzikas grupas “Krāce” izpildījumā. Atklāšanas uzrunās projekta sadarbības partneri, atbalstītāji un pašvaldības pārstāvji uzsvēra dzīvā kultūras mantojuma nozīmi, apliecināja vēlmi sadarbībai turpmākajā projekta gaitā.
Sadarbības projekts paredz līdz 2027. gada jūnijam apzināt, dokumentēt un padarīt pieejamākas Jēkabpils un Madonas novada novadpētniecības kolekcijas, vienlaikus veicinot zināšanu apmaiņu, kopienu iesaisti un jaunu sadarbību veidošanos. Foruma dalībnieki iepazinās ar projekta aktivitāšu plānu – apmācībām, pilotekspozīciju veidošanu, pieredzes apmaiņas braucienu maršrutiem un nepieciešamību, kā arī topošās Jēkabpils un Madonas novada novadpētniecības kolekciju kartes ieceri. Plānots vienuviet apkopot informāciju par muzeju, bibliotēku, privāto kolekciju un citu kultūras mantojuma glabātāju resursiem, veicinot informācijas pieejamību pētniekiem, pedagogiem, tūrisma nozares pārstāvjiem, gan arī ikvienam interesentam. Šobrīd ir izveidoti pāris pirmie vizuālie kolekciju kartes uzmetumi, taču kopumā plānots apkopot un publicēt informāciju par vismaz 30 kolekcijām katrā no projekta partneru teritorijās esošajām kolekcijām (kopā 60 kolekcijas). Vienlaikus publiski pieejamām tiks apzinātas arī tās kolekcijas, kuru īpašnieki nav vēlējušies vai nevēlas tās atklāt plašākai sabiedrībai, taču piekrīt sadarbībai ar pētniekiem.
Ja arī Jūsu mājās glabājas kādas īpašas vēsturiskas liecības – fotogrāfijas, dokumenti vai sadzīves priekšmeti, kas varētu būt ne vien ar sentimentālu, bet vairāk sabiedrībā novērtējamu un atzīstamu raksturu – aicinām sazināties ar Jēkabpils un Madonas novadpētniecības resursu kartes ekspertēm:
- Jēkabpils novadā – Renāte Lenša (renate.lensa@edu.jekabpils.lv)
- Madonas novadā – Sabīne Mika (sabine.mika@madona.lv)
Atgriežoties foruma norisēs, īpašu interesi raisīja Daugavpils Jaunbūves un Endžeļu draudzes mācītāja–reģenta Jurija Zamarajeva stāstījums par Mežāres vecticībnieku kopienas vēsturi un tradīcijām. Šogad Mežāres Endžeļu Pomoru vecticībnieku lūgšanu nams svin pastāvēšanas 200. gadadienu (rakstos minēts jau 1826.gadā). Jāatzīmē, ka Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (NKM) 2022.gadā. Mežāres Tautas namā ir iekārtota īpaša vecticībnieku kultūrai veltīta muzejtelpa, ko izveidojusi biedrība “Elpas” sadarbībā ar vietējo kopienu.
Akadēmisku ieskatu par vietējo kopienu lomu un nozīmi kultūras mantojuma saglabāšanā sniedza Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece, docente Lolita Ozoliņa. Ilgtspējīga kultūras mantojuma aizsardzība un attīstība iespējama tikai tad, ja cilvēki jūtas piederīgi savai vietai un aktīvi iesaistās tradīciju saglabāšanā. Lolita Ozoliņa arī turpmāk būs klātesoša gaidāmā profesionālās pilnveides kursa “Novadpētniecība: mantojuma saglabāšana un komunikācija” mācību programmā, ar kuru plašāk iepazīstināja LKA Tālākizglītības centra vadītāja Ilona Asare. Pieteikšanās apmācībām ir atvērta līdz 3.augustam. Pieteikumā jāiekļauj īss izklāsts savai motivācijai mācībām kursā. Atbildes par uzņemšanu kursā tiks izsūtītas līdz 2026.gada 14.augustam.
Plašāka informācija un pieteikšanās saite (tikai Jēkabpils un Madonas novada iedzīvotājiem) meklējama šeit: https://www.lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/talakizgitiba/novadpetnieciba-mantojuma-saglabasana-un-komunikacija/
Pasākuma turpinājumā norisinājās aizraujoša paneļdiskusija “Novadpētniecības resursu nozīme ilgtspējīga kultūras un tūrisma piedāvājuma attīstībā”, kuru moderēja Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vadītāja, novadpētniecības eksperte Renāte Lenša. Paneļdiskusijas dalībnieki:
- Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos Aija Vetere;
- Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajā, veselības un kultūras jomā Zigfrīds Gora;
- Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore, biedrības “Latvijas Muzeju biedrība” valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde;
- Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošā pētniece, vēsturniece Ilze Gaujēna;
- Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Resursu un datu pārvaldības nodaļas vadītāja Gaida Mežance;
- Daugavpils Jaunbūves un Endžeļu draudzes mācītājs – reģents Jurijs Zamarajevs;
- Madonas novada dārzniecības kompleksa “Iedzēni” saimniece Ieva Galiņa un
- Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Laura Trukšāne.
Dalībnieki uzsvēra nepieciešamību aktīvāk iesaistīt bērnus un jauniešus, veicinot izpratni par kultūras mantojuma vērtībām un sekmējot zināšanu tālāknodošanu. Kolekcija bez tās veidotāja bieži vien zaudē savu vērtību. Liela nozīme ir tam, kas ir stāsta autors, īpaši – stāstītāja personībai. Stāsti var būt dažādi un mārketinga nolūkos tos var “piepušķot”, taču nebūtu vēlams, ka eksperti un profesionāļi izplata izdomātus stāstus (nepatiesu informāciju), jo sabiedrībā tiek novērtēts viņu teiktais viedoklis un zināšanas. Tūrisma nozarē augstāk par kolekcijas kultūrvēsturisko nozīmi vērtē pakalpojuma / produkta pieejamību un mārketinga pieeju jeb “konfekti”, kas piesaistītu potenciālo apmeklētāju. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka muzeji, bibliotēkas, privātie kolekcionāri, reliģiskās kopienas un skolas katra glabā nozīmīgu daļu no kopējā stāsta, taču vislielāko pievienoto vērtību iespējams radīt sadarbībā.
Noslēgumā foruma dalībnieki devās uz netālu esošo Mežāres Endžeļu Pomoru vecticībnieku lūgšanu namu. Interesentiem bija iespēja iepazīt ne vienu vien unikālu kultūras mantojuma liecību, ko pavadīja mācītāja-reģenta Jurija Zamarajeva unikālais stāstījums un reliģisko dziedājumu fragmenti. Mācītājs dalījās pieredzē par reliģiskās kopienas uzturēšanas izaicinājumiem mūsdienās.
Simboliski lūgšanu nama apmeklējums, tāpat kā Mežāres valša meldiņš, apliecināja projekta galveno ideju – kultūras mantojums nav tikai krātuvēs, tas dzīvo cilvēkos, vietās un kopienās. Projekta turpmākajos mēnešos turpināsim apvienot dažādu jomu profesionāļus un vietējos iedzīvotājus kopīgā darbā, lai Jēkabpils un Madonas novada kultūras mantojums kļūtu vēl pieejamāks, labāk dokumentēts un nozīmīgāks nākamajām paaudzēm. Apzinot vēstures liecības, veidosim sabiedrībā pārliecību par to, kas ir vērtība!
Saistītie raksti:
- Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija (Знаменный распев) (2022): https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-17/
- Mežāres valsis: https://www.facebook.com/watch/?v=5524864714226701
Projekta aktivitāte tika īstenota starpteritoriālās sadarbības projekta “Dzīvā atmiņa. Apzinātas un pieejamas novadpētniecības kolekcijas” Nr. 26-00-C0LA19.332-000001 ietvaros. Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”.
Foto:
Inga Baufale
Teksts:
Liene Dāboliņa
Biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” struktūrvienības
“Lauku attīstības partnerība “Vidusdaugava”” sadarbības projektu koordinatore
E-pasts: liene.dabolina@vidusdaugavasnvo.lv
