5. un 6.decembrī Jogita un Ilze devās uz mācību semināru “Bioekonomikas veicināšanas iespējas vietējo partnerību teritorijā”, ko rīkoja Latvijas Lauku forums.

Bioekonomikas jēdziens daudziem ir neskaidrs un asociējas tikai ar “zaļo” domāšanu un bioloģisko lauksaimniecību, taču tas jāskata plašāk. Ziemas foruma mērķis – radīt vienotu izpratni par koncepta būtību dažādām iesaistītajām pusēm, kuras ir ieinteresētas izmantot jauno pieeju lauku attīstībai.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes mājaslapā rodams skaidrojums, ka Latvijas mērogā bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kas balstās bioresursu izmantošanā, lai saražotu pārtiku un barību, enerģiju, preces un pakalpojumus. Bioekonomika ietver sevī gan bioresursu primāru ražošanu, gan to pārstrādi, ražojot pārtiku, barību, enerģiju un citas preces, gan bioresursos balstītus pakalpojumus.
5.decembrī apmeklējām LLU Tehnoloģiju un Zināšanu pārneses centru Jelgavā, kur tā vadītāja, asoc. prof., vadošā pētniece Sandra Muižniece-Brasava saistoši un aizrautīgi mūs iepazīstināja ar centra darbību, jaunākajiem pētījumiem un zinātnieku atklājumiem.

Sandra Muižniece-Brasava mūs iepazīstina ar centra pētījumiem.

Izrādās, ka jebkurš ražotājs sadarbībā ar zinātniekiem var izstrādāt savu produktu un izveidot atbilstošu tā iepakojumu. Daudzi šo iespēju ir izmantojuši, piemēram, mums jau zināmās brokastu pāŗslas “Milzu” ir tapušas tieši šeit, arī bērnu pārtika ar preču zīmi “Rūdolfs”, “Pupuchi” pupas, “Nissi” tvaicētu dārzeņu produkcija un “Krippu” zirņi dažādās variācijās. Par šiem produktiem droši var teikt, ka tie ir ar kvalitātes zīmi. Arī iepakojums ir veidots tā, lai nodrošinātu produkta uzglabāšanu un drošu transportēšanu, pārtikai nezaudējot savu kvalitāti un garšu.

Izstrādātie produkti atbilstošos iepakojumos.

Zirņi varētu būt tā kultūra, ko Latvijā varētu audzēt un radoši pārstrādāt, jo, kā teica Sandra Muižniece-Brasava, “kādēļ gan mūsu bērniem jāēd ārzemju kukurūzas pārslas, ja paši tās varam taisīt no mūsu pelēkajiem zirņiem”? Pārbaudījām, tiešām zirņi kopā ar šokolādi vai mandelēm garšoja lieliski!

Zirņi šokolādē.

Lekcijas un semināri par bioekonomiku notika Daugmalē.
Galvenie runātāji:
Juka Loka (Jukka Lokka), Sondankilas (Sodankylä) pašvaldības Attīstības vadītājs;
Mads Randbols Volfs (Mads Randboll Wolff), Ziemeļvalstu Ministru padomes padomnieks;
Āris Ādlers, Latvijas Lauku foruma padomes loceklis;
Anita Seļicka, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore.
Sesijas laikā notika “Latvijas dižprojekta” atklāšana, kā arī pieredzes stāsti par bioekonomikas iniciatīvām vietējās rīcības grupās.
6. decembrī mācības turpinājās. Lekcijās un darba grupās runājām par bioekonomikas attīstības nacionālo ietvaru un praktiskiem priekšlikumiem bioekonomikas attīstībai vietējās teritorijās.
Semināra dalībnieki, liekot sev atzīmes, atzinās, ka pēc interesantajām lekcijām izpratne par bioekonomiku ir krietni augusi un paplašinājusies.
Bioekonomika ir sadarbība kopienas ietvaros. Piemēram, viens no risinājumiem ir iegādāties dārgas, kvalitatīvas iekārtas un izmantot tās vairākiem ražotājiem. Nepieciešama informācijas aprite, jo vienas ražošanas atlikumi var būt citas ražošanas izejviela. Tā ir efektīva, resursus taupoša saimniekošana, jo progresa ienaidnieks ir neekonomiska ekonomika.

Sagatavoja Ilze Bardziņa

Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
16
17
23
24
25
26
27
28
29
30

Youtube_Icon_Transparent.png

LEADER

 

Zemkopības ministrija

 

 

Valsts Lauku tīkls

 

LLF logo